Daži no Amerikas lielākajiem uzņēmumiem, sākot ar Amazon un beidzot ar Disney, apgalvo, ka to klienti arvien biežāk meklē lētākus alternatīvus produktus un pakalpojumus, meklē izdevīgus piedāvājumus vai vienkārši izvairās no precēm, kuras uzskata par pārāk dārgām.
Patērētāji nesamazina izdevumus tik daudz, lai izraisītu ekonomikas lejupslīdi. Ekonomisti apgalvo, ka patērētāji drīzāk atgriežas pie normām pirms pandēmijas, kad lielākā daļa uzņēmumu uzskatīja, ka nevar paaugstināt cenas, nezaudējot biznesu.
“Lai gan inflācija ir samazinājusies, cenas joprojām ir augstas, un es domāju, ka patērētāji ir nonākuši līdz tādam līmenim, ka viņi vienkārši to nepieņem,” pagājušajā nedēļā biznesa ekonomistu konferencē teica Ričmondas Federālo rezervju bankas prezidents Toms Barkins. “Un tas ir tas, ko jūs vēlaties: Risinājums augstām cenām ir augstas cenas.”
Patērētāju jutīgāka attieksme pret cenām palīdz izskaidrot, kāpēc inflācija, šķiet, pakāpeniski samazinās, tuvojoties Federālo rezervju sistēmas noteiktajam 2% mērķim, tādējādi noslēdzot sāpīgi augsto cenu periodu, kas noslogoja daudzu cilvēku budžetus un aptumšoja viņu skatījumu uz ekonomiku. Tā ieņēma arī galveno vietu prezidenta vēlēšanās, jo inflācija lika daudziem amerikāņiem noskaņoties pret Baidena-Harisa administrācijas rīcību ekonomikas jomā.
Inflāciju mazināt palīdzēja arī citi faktori, t.sk. piegādes ķēžu atveseļošanās, kas, cita starpā, palielināja vieglo automobiļu, kravas automobiļu, gaļas un mēbeļu pieejamību, kā arī FED noteiktās augstās procentu likmes, kas palēnināja mājokļu, automobiļu un sadzīves tehnikas pārdošanu un citu procentu likmēm jutīgu pirkumu veikšanu.
Tomēr galvenais jautājums ir, vai pircēji atkāpsies tik ļoti, lai apdraudētu ekonomiku. Patēriņa izdevumi veido vairāk nekā divas trešdaļas no ekonomiskās aktivitātes. Tā kā parādās pierādījumi, ka darba tirgus kļūst vēsāks, izdevumu samazināšanās potenciāli varētu izjaukt tautsaimniecību. Šādas bažas pirms nedēļas izraisīja akciju cenu kritumu, lai gan kopš tā laika tirgi ir atguvušies.
Šonedēļ valdība sniegs jaunāko informāciju gan par inflāciju, gan par Amerikas patērētāju stāvokli. Trešdien tā publicēs patēriņa cenu indeksu par jūliju. Gaidāms, ka tas liecinās, ka cenas, izņemot svārstīgās pārtikas un enerģijas izmaksas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugušas tikai par 3.2%. Tas būtu mazāk nekā 3,3 % jūnijā, un tas būtu zemākais šāds gada inflācijas rādītājs kopš 2021. gada aprīļa.
Savukārt ceturtdien valdība ziņos par pagājušā mēneša mazumtirdzniecības apgrozījumu, kas, kā gaidāms, salīdzinājumā ar jūniju pieauga par pieklājīgiem 0,3 %. Šāds pieaugums liecinātu, ka, lai gan amerikāņi ir kļuvuši modrāki attiecībā uz savu naudu, viņi joprojām ir gatavi tērēt.
“Pašlaik mēs redzam zemākas vidējās pārdošanas cenas…, jo klienti turpina samazināt cenas, kad vien var,” sacīja Amazon izpilddirektors Endrjū Jasijs.
Yum Brands, kam pieder Taco Bell, KFC un Pizza Hut, izpilddirektors Deivids Gibss investoriem sacīja, ka patērētāji, kas vairāk apzinās izmaksas, ir palēninājuši pārdošanas apjomu, kas aprīlī-jūnijā vismaz gadu atvērtajos veikalos samazinājās par 1 %.
Citi uzņēmumi tieši samazina cenas. Dormify, tiešsaistes mazumtirgotājs, piedāvā dīvānus par aptuveni 40 eiro lētāk nekā pirms gada.
Lielākā daļa ekonomistu uzskata, ka patērētāji joprojām tērē pietiekami daudz, lai pastāvīgi uzturētu ekonomiku.